03  

augsnes erozija

Augsne ir virsējais irdenais zemes garozas slānis, kas veidojies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un kam piemīt dabiska auglība. Augsnes erozija ir dabisks process, kas ietekmē ūdeņu kvalitāti. Lauksaimniecība un citas cilvēka saimnieciskās darbības pastiprina augsnes eroziju. Augšņu erozija tiek izraisīta, lietojot augšņu īpatnībām, reljefam un klimatiskajiem apstākļiem neatbilstošas tehnoloģijas, smago tehniku un agrotehniski nepamatotu augu seku. Tās rezultātā iet bojā auglīgā augsnes virskārta, degradējas ainava un samazinās bioloģiskā daudzveidība, kā arī notiek ūdens ekosistēmu eitrofikācija. Izšķir agrotehnisko un tehnogēno eroziju, vēja un ūdens eroziju. Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi iesaka, ka vēja erozijas apdraudētās platībās nav pieļaujams veidot vienlaidus atklātus lauka masīvus, erozijas samazināšanai jāsaglabā koku stādījumi vai jāveido koku aizsargjoslas. Latvijas apstākļos lauku lielumam līdzenās platībās nevajadzētu pārsniegt 20-60 ha, bet platībās ar izteiktu reljefu - 10-30 ha. Lauku malu vēlamā attiecība no 1:3 līdz1:5.

erozija

soil erosion

Soil is upper unconsolidated layers of the Earth's crust which has been formed under the effect of atmospheric and biological factors and which features natural fertility. Soil erosion is a natural phenomenon affecting the water quality. Agriculture and other human activities can increase the erosion. Soil erosion is caused by using agricultural techniques, heavy machinery and crop rotations that are unsuitable to soil characteristics, physical relief and climate conditions. As result of soil erosion, the productive upper layer of soil deteriorates, the landscape is degraded, biodiversity is reduced and the nutrient-enrichment of water bodies which leads to eutrofication occurs. There are agrotechnical and technological erosion, wind and water erosion. The Code of Good Agricultural Practice for Latvia advices that in areas sensitive to wind erosion formation of large continuous fields should be avoided. The woodland has to be preserved and shelterbelts have to be used to decrease the wind erosion. In flat topography sites in Latvia the field size is not recommended larger than 20-60 ha, but in the areas with undulating topography - 10-30 ha. The optimal proportion between margins of the fields is from 1:3 to 1:5.