03  

pilsēta

Pilsēta ir apdzīvota vieta ar kompaktu apbūvi, iedzīvotāju koncentrāciju, teritorijas labiekārtojumu, ielu tīklu un nacionāli unikālu nosaukumu. Pilsētas statusu un robežas nosaka Saeima vai Ministru kabinets. Pilsētas no lauku apdzīvotajām vietām atšķir lielāks iedzīvotāju skaits un apdzīvojuma blīvums, apbūves raksturs, iedzīvotāju nodarbinātības struktūra un dzīvesveids, kā arī administratīvais statuss. Ciemus ieskaita pilsētu kategorijā vai izslēdz no tās Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem; pašvaldības var rīkot iedzīvotāju aptaujas.
Pilsētas var klasificēt šādās grupās: galvaspilsēta, liela pilsēta (ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 25000), vidēja pilsēta (ar iedzīvotāju skaitu robežās no 10000 līdz 25000) un maza pilsēta (ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 10000).

apdzīvota vieta; lauku apdzīvotas vietas; maza pilsēta; vidēja pilsēta; liela pilsēta; galvaspilsēta

city

City (town) is settlement with compact urban pattern, high population density, and high level of utilities, street network and unique geographical name at national level. The status and borders of a city is defined by the Parliament or Council of Ministers. Cities and towns differ from rural settlements with larger number of population, higher building density, different employment structure and life style as well as administrative status. Villages can become a town by the decision of the Cabinet of Ministers; the decision is made based on the decision of relevant municipalities. Municipalities can organize population surveys. Cities and towns can be divided in following groups: capital city, large city (with more than 25000 inhabitants), medium size city/town (with population between 10000 and 25000) and small city/town (with inhabitants less than 10000).