03  

sugu un biotopu aizsardzība

Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu kopums. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots.

Sugas aizsardzības uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās. Sugas aizsardzība tiek uzskatīta par labvēlīgu, ja tās populācijas dinamikas dati rāda, ka suga ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa; dabiskais izplatības areāls nesamazinās un nav paredzams, ka tas samazināsies tuvākajā nākotnē; dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli un, iespējams, tādi saglabāsies, lai ilgstoši nodrošinātu optimālu īpatņu skaitu populācijās.

Biotopa aizsardzības uzdevums ir nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu ilgā laikposmā. Biotopa aizsardzība tiek uzskatīta par labvēlīgu, ja tā dabiskais izplatības areāls un platības, kur tas atrodams, ir stabilas vai paplašinās; tam ir raksturīgā struktūra un funkcijas, kas nepieciešamas biotopa ilgstošai eksistencei, un paredzams, ka tās pastāvēs tuvākajā nākotnē; ir nodrošināta labvēlīga tam raksturīgo sugu aizsardzība. (Sugu un biotopu aizsardzības likums)

sugas; biotops

protection of species and habitats

Protection of species and habitats is a set of necessary measures for conservation or restoration of populations and habitats at the optimum level. Protection priority in specially protected nature territories and in micro-reserves is given to species or habitats for the protection of which the respective territory or micro-reserve was created.

The goal of the protection of species is to ensure conditions that favour optimal distribution of the species population and the number of individuals in the populations. The protection of species is considered to be satisfactory when population dynamics data on the species concerned indicate that it is maintaining itself on a long-term basis as a viable component of its habitat; the natural range is neither being reduced nor is likely to be reduced for the foreseeable future; and there is, and will probably continue to be, a sufficiently large habitat area to maintain its populations on a long-term basis.

The goal of the protection of habitats is to ensure maintenance of factors that favourably influence the habitats and its characteristic species, and which determine natural distribution, structure and functions of the habitat, as well as the survival of its characteristic species on a long-term basis. The protection of a habitats is considered to be satisfactory when a geographical area, its distribution, range and occurrence are stable or are extending; it has characteristic structure and functions which are necessary for the long-term existence of the habitat and it is foreseeable that they will exist in the near future as well; and the satisfactory protection of its characteristic species is ensured.